Izstādes “Ābolu laiks” centrā ir ābols – šķietami vienkāršs un ikdienišķs, bet vienlaikus ļoti ietilpīgs tēls. Bārbalas Gulbes stikla darbos tas kļūst par daudzslāņainu simbolu, kas stāsta par cilvēka dzīvi, dabu, ražu, attiecībām, rūpēm un mūsu spēju novērtēt to, kas mums dots.

Ābola tēls Bārbalas Gulbes radošajā pasaulē ienācis, pateicoties stikla māksliniecei Gundegai Strautai, tādēļ izstādi “Ābolu laiks” autore velta viņai – pateicībā par draudzību, iedvesmu un visu, ko šī sastapšanās devusi viņas radošajam ceļam. Gundegu Strautu var dēvēt par Bārbalas Gulbes profesionālo “krustmāti” stikla mākslā. Tieši viņa gandrīz pirms 35 gadiem iedrošināja Bārbalu sākt mācīties strādāt ar stiklu, un šis notikums būtiski noteica mākslinieces turpmāko profesionālo izvēli un attiecības ar stiklu kā radošo materiālu.

Gundega Strauta ir izcila vitrāžu māksliniece, kuras silto krāsu kompozīcijās atklājas poētiski, smalki un latviski sievišķīgi tēli. Viņas īpašais rokraksts stiklā un radošā personība kļuvusi par nozīmīgu iedvesmas avotu arī Bārbalai Gulbei. Tādēļ “Ābolu laiks” ir ne tikai stāsts par ābolu, dārzu un ražu, bet arī par cilvēkiem, kuri ienāk mūsu dzīvē un reizēm, pašiem to neapzinoties, būtiski maina tās turpmāko virzienu.

Izstādes sākumpunkts ir dārzs kā dzīves metafora – vieta, kurā mēs stādām, kopjam, gaidām un galu galā saņemam sava darba augļus. Dārzs prasa pacietību, uzmanību un rūpes, bet pretī dāvā gandarījumu par izaudzēto. Ābolu laiks ir brīdis, kad šī dāvana kļūst īpaši sajūtama – kad iespējams apstāties un ieraudzīt sava darba, laika un rūpju rezultātu.

Taču raža nav tikai tas, ko paturam sev. Tā nes sevī arī dalīšanās un viesmīlības ideju. Ābols no sava dārza tiek nests kaimiņam, draugam, viesim vai kolēģim kā vienkārša, bet sirsnīga uzmanības zīme. Daloties ar izaudzēto, mēs dalāmies arī ar savu laiku, rūpēm un to pārpilnību, ko dārzs mums devis.

Latviešu kultūrā ābele ir daudz vairāk nekā augļu koks. Tā saistīta ar dzīvību, auglību, skaistumu, sievišķību un turpinājumu. Ābele kā Dzīvības koka tēls simboliski savieno saknes ar pagātni, zarus ar tagadni un augļus ar nākotni. Savukārt ābols izstādē kļūst par mūsu pašu dzīves augli – par rezultātu tam, ko esam radījuši, izaudzējuši, izvēlējušies un ko reiz atstāsim nākamajām paaudzēm.

“Ābolu laiks” aicina apstāties pie vienkāršā un pazīstamā, ieraudzīt tajā vērtību un padomāt par savu dzīves ražu. Par cilvēkiem, kuri mums kaut ko devuši. Par to, ko esam izaudzējuši paši. Un par spēju būt pateicīgiem un ar prieku dalīties tajā, ko dzīve mums dāvā.