Livani Glass Museum

Explore the history of Livani Glass Factory at the Livani Glass Museum exposition, and have a look at the Livani Glass Factory products created during more than 100 years, now seen in one place. You have an opportunity to watch documentaries about glass production process and play a game on an interactive screen. The story told by a guide lasts 40 minutes.

School children of 1 – 4th classes are invited for a tour “Glass in Your Palms”, where you will learn how the glass products are manufactured. Excursion lasts 30 minutes. The maximum size of the group is 30 people. Price: EUR 1.50 per person and EUR 5 for the guide service.

Guide service and excursion need to be booked in advance by calling tel. +371 65381855, mob.ph. +371 28603333

The History of Livani Glass Factory

Until today, the name of Livani town is associated with the former Glass Factory, where, for more than a century, many of Livani population have spent their everyday life. The name of Livani Glass Factory was first mentioned in 1887, in the Russian Factories’ Inventory Register. In 1897, also Dinaburg merchant Julius Fogess built his glass factory in the Livenhof village. In this connection, the merchant wrote a letter to the Russian Tsar Nicholas II. A positive response with a permission to build a glass factory was received. Thus, a new factory building with 3 glass melting furnaces was established. In 1902, there were already 205 people working in the factory. The glass plant suffered losses later and in 1903 it went bankrupt.

In 1903, Julius Fogess sold all his property to the Kharkov’s 1st guild merchant Mikhail Jasnij and landlord Vladimir Bortkevich. The new owners modernized the glass plants in Livani and arranged glass production also in Russia. In 1904, the joint-stock company "Glass and Cork Production of Livenhof" was established with its headquarters located in St. Petersburg. By 1911, the Livenhof’s glass factory expanded its production and already in 1912 there were 513 workers employed. It was the largest glass factory in the whole Latvia. At the start of the First World War, Livani found itself in the war zone. In 1915, the Livenhof’s glass factory stopped functioning. As a result of military operations, the glass factory was destroyed.

In 1922, when the First World War had ended, a new factory was built. It was one of the glass factories of Glass Industry and Trade JSC "Latvijas stikls" ("Latvian Glass"). There were more than 400 people employed in Livani Glass Factory. However, factories were loss-making and in 1926 the joint-stock company "Latvijas stikls" was declared bankrupt and liquidation process of the factories began. In 1931, the glass factory in Livani was totally liquidated.

In the end of the Second World War, in 1944, the experienced glaziers Arturs Bucenieks and Peteris Klibais called the former colleagues together and established the Artel of Glass Blowers in the stone barn of Livani manor. There were only 10 people working who were doing everything - they blew glass, provided fuel and the necessary raw material, managed the manufacturing process and the realization of production.

In 1950, the glass production workshop was added to the structure of the Livani District Integrated Plant. In 1953, the reconstruction of the plant took place. As a result, the glass melting furnace was enlarged as well as semi-automatic devices for production of bottles and vials were set up.

In 1957, the glass production workshop became an independent company – Livani Glass Factory. Fjodors Jurinovs became the director of Livani Glass Factory. In 1959, the second glass melting furnace for production of brown glass products was built.

In 1961, Janis Zosins became the director of the factory. Under his leadership, outlines of a modern large-scale glass production company emerged in the coming decades. Extensive renovation and modernization works took place. Professional workers with a specialized higher education started to work in the glass factory.

The 1970-ies and 1980-ies was the time of the Livani Glass Factory’s upswing and persistent development. A sharp increase in the volume of production in the Livani Glass Factory was observed – if in 1971 there were 556 workers employed in the factory, in 1980 there were already 1250 employees.

In 1970, the department of glass artists was formed, in which the new, modern Livani glass design was created. The quality raw materials, skilled glass blowers and creative Livani glass designers became the key to success that during the period from 1973 to 1990 ensured export of production to almost all continents in the world.

In 1974, Livani Glass Factory started the production of thermos flasks.

In 1975, a 5-section coloured glass melting furnace was built, in which glass of 5 different colours could me melted simultaneously and coloured glassware could be produced. The factory’s production was supplied to all the Soviet Union republics.

In 1981, production of colourless crystal glassware was launched, too.

In 1982, Jevgenijs Skreivers took the position of Livani Glass Factory director. The previous production assortment was continuously produced, as well as new skills for production of various kinds of products were acquired in the factory. In 1986, skills for optical fiber and light wires manufacturing were acquired. Livani Glass Factory brand stores were opened in Livani, Riga and Liepaja.

In the beginning of the 1990-ies, the state-owned companies were transformed into joint-stock companies or private companies. This process also affected Livani Glass Factory. In 1994, the joint-stock company "Līvānu stikls" (Livani Glass) was established on the base of the State Glass Factory. After the collapse of the Soviet Union, there was a sharp decrease in demand for the Livani glass production, therefore a rapid optimization process of the production volume began. Sales opportunities for products in Europe and elsewhere in the world were intensively sought after.

In 1999, Imants Buss took over the management of the joint-stock company "Līvānu stikls". The glass factory continued to produce a variety of lamps and dishes. In the course of time, the department of artists was liquidated, because the factory carried out only an ordered custom work for the glassware production.

In 2001, the joint-stock company "Līvānu stikls" nearly went bankrupt and the factory management was taken over by a German company "Herner Glass". Since then, "Līvānu stikls" became the subsidiary company ("Lettglass" Ltd.) of "Herner Glass". There were 500 workers employed in the factory. The company encountered difficulties, as a result of which, in 2008, the Preili District Court took a decision to declare insolvency of "Lettglass” Ltd. In 2009, the factory was totally liquidated.

Glass Blowing Workshop

Livani was once called a glazers’ town, however, with the closure of the factory, more than 100-year-old glass-blowing tradition was stopped. Since the closure of Livani Glass Factory, the town lost also its characterizing title. Now, to let the glass glimmer in Livani again, a glass-blowing workshop has been opened. In the workshop, you can have a slight look at glass production process. Workshop visit takes 10 - 30 minutes, and is done in groups of up to 12 people, guided by LMAC staff. Workshop attendance fee: EUR 2.00.

 

Līvānu stiklam 130

Cietais smilšu graudiņš… Šķietami sīks un necils. Grūti pat aptvert to, kas notiek, kas rodas, ja šos smilšu graudiņus vienkopus savieno ar vairākiem ķīmisku vielu komponentiem un visu kopā karsē ļoti augstā temperatūrā. Rezultātā rodas brīnums – šķidra stikla masa. Stikla masa, kas pieredzējuša meistara rokās piedzīvo pārvērtību brīnumu un pārtop dažādos stikla izstrādājumos. Šogad Līvānu stiklam aprit 130 gadi, kā tas ir vienots ar Līvānu pilsētu un iedzīvotājiem, kā tas ir iekausēts Līvānu vārdā. Nav Latvijā tādas ģimenes vai lauku mājas, kur vecmāmiņas bufetes dziļumos Jūs neatrastu Līvānu stiklu. Līvāni bija, ir, un vienmēr paliks stiklinieku pilsēta!

Līvānos stikla ražošana tika uzsākta, kad pašas pilsētas vēl nebija, tālajā 1887. gadā. Līvenhofas miestiņā tika uzcelta stikla fabrika, jo tuvumā atradās kvarca smilts, lauztais dolomīts un kurināmais (kūdra un sakārņi), kas bija labvēlīgi apstākļi stikla ražošanai. Drīz vien šī ražotne kļuva par lielāko stikla fabriku tuvākajā apkaimē. Ražošanas pirmsākumos tika ražoti saimniecībā vajadzīgie trauki – burkas, pudeles.

Līdz ar laiku mainījās arī fabrikas liktenis. Pirmā pasaules kara laikā fabrikas ražošanas korpusi tika nopostīti.  Ieguldot pamatīgu darbu, jau 1922. gadā ražotni atjaunoja. Ražošanas galvenie izstrādājumi bija ievārījumu burkas, degvīna pudeles, farmācijā izmantojamās pudelītes un lampu stiklus. Pēc otrā pasaules kara, fabrika darboties atsāka 1945. gadā, kad tika ražotas pudeles, burkas, lampu un vējlukturu stikli. Sākumā mērķis bija visai pieticīgs – no bezkrāsainā stikla gatavot pirmās nepieciešamības stikla izstrādājumus. Tā laika stiklinieki – vienkārši ļaudis, bet ar lielisku amata prasmi – uzsāka Līvānu stikla renesansi. Grūtībām spītējot, pacietīgi un neatlaidīgi stikla meistari gāja savu ceļu. Jaunos stikla pūtējus apmācīja vecie meistari. Tā Līvānos izauga stiklinieku paaudzes. Maz ir sastopamas tādas ģimenes, kurās kāds nav strādājis stikla fabrikā.

Ritot laikam, mainījās iedzīvotāju dzīves līmenis, līdz ar to arī izstrādājumu sortiments. Līvānu stikla fabrikas izstrādājumi kļuva atpazīstami un pieprasīti.

Sešdesmitajos gados sāka iezīmēties moderna stikla lielražošanas uzņēmuma kontūras. Līvānu stiklinieki apguva savu kolēģu pieredzi, apmeklējot citas stikla fabrikas. Savukārt jau septiņdesmitie gadi iezīmējās ar skaistām radošām uzvarām, ar krāsainā stikla šķirnes trauku ražošanas apgūšanu. Līvānu stiklu, kas “mirdz visās varavīksnes krāsās”, pieprasīja daudzviet aiz Latvijas robežām. Fabrika ar saviem stikla izstrādājumiem reprezentējās starptautiskajos gadatirgos un izstādēs. Pie pircējiem nonāca brīvās veidošanas tehnikā darinātie trauki, kuri kļuva pieprasīti un Līvānu stikla fabrikai raksturīgi.

1970.gadā darbu fabrikā uzsāka mākslinieki-dizaineri, kuri deva būtisku ieguldījumu produkcijas sortimenta paplašināšanā un stikla izstrādājumu estētiskajā noformējumā. Pēteris Vilcāns, brošūrā “Līvānu stikls pasaules ceļos” ir minējis: ”Daudzi Latvijas kultūras un zinātnes darbinieki ir izteikušies, ka Līvānu stikla fabrikas izstrādājumus: glāzes, vāzes, augļu šķīvjus u.c. veikalos spējot atšķirt no citu stikla rūpniecības uzņēmumu ražojumiem, neredzēdami fabrikas zīmi – pēc veidojumu formām un līnijām.”

Māksliniekam bija jābūt daudzpusīgam speciālistam, jo, iztēlojoties konkrētu stikla izstrādājumu un zīmējot to uz papīra, ir gan jāizstrādā rasējums, gan jāpārzina ražošanas process. Ceļš no skices līdz gatavam izstrādājumam bija ļoti garš – vispirms skices izvērtēja vadošie nodaļu speciālisti, un pēc Mākslas padomes apstiprinājuma sekoja pirmā parauga izgatavošana. Pēc tam sekoja formas tehniskais rasējums, pēc kura mehāniskajā cehā izgatavoja čuguna formu. Eksperimentālā stikla pūtēju brigāde mākslinieku ieceres pārvērta reālā izstrādājumā, taču bieži arī paši pūtēji bija trauku formu autori.

Aīda Rotčenkova, Līvānu stikla fabrikas galvenā māksliniece atceras: “Stikls ir ļoti skaists, bet grūts materiāls. Un līdzīgs bija mākslinieka liktenis. Rūpnīca ierobežo, jo ne viss iecerētais bija tehniski izpildāms. Iedvesmu gaidīt nebija laika. Būt māksliniekam un pašam sevi aizliegt - lūk, tas ir būt māksliniekam rūpnīcā. Taču no otras puses – vai gan ir daudz mākslinieku, kuru dizaina trauki ir vai katrā mājā. Mākslinieks jau ir tāds kā virzītājs, reizēm arī nesaprasts. Tomēr mūsu dizains bija Baltijā labākais, mums nekad nebija aizrādījumu.”

Arī ar šiem sasniegumiem stiklinieku radošums un mīlestība uz stiklu nezuda. Sākās nepagurstošs darbs pie stikla ražošanas augstākās raudzes izstrādājumu apgūšanas un ražošanas, proti, kristāla ražošanas. Stiklu un kristālu pagātnē vij leģendas. Līvānieši ilgi loloja sapni par kristālu, neatkāpās no tā ne soli, un uzminēja kristāla noslēpumus. Un tā, 1981. gadā aizsākās Līvānu kristāla ražošana.

Katram īstam meistaram piemīt viena īpašība, kuru varētu saukt par izmēģināšanas kāri. Vienalga, vai viņš ir kurpnieks, galdnieks, drēbnieks vai smalkmehāniķis, pēc teicami un labā kvalitātē pagatavotā izstrādājuma viņš grib izmēģināt roku pie kaut kā jauna, mēģināt gatavot kaut ko lielāku, labāku, sarežģītāku. Tāpat ir ar stikliniekiem. Tādēļ stikla fabrikas darbinieki liekot lietā savas zināšanas un uzņēmību, 20.gs. 80.gados uzsāka ražot unikālu stikla izstrādājumu – gaismas vadus.

Līvānu stikla fabrikas galvenais konstruktors, kristāla ceha priekšnieks, optiskās šķiedras ražošanas ieviesējs Daumants Pfafrods par optiskās šķiedras ražošanas pirmsākumiem stāsta: “Mani aizrāva šķiedras optika. Bija sajūta, ka radījām kaut ko jaunu. Neskaitījām darba stundas. Bija izaicinājums, mēs gribējām sevi pierādīt. Tolaik ar šķiedras optiku Savienībā nodarbojās milzīgas kompānijas, un mūs no provinces rūpnīcas sākumā neviens neņēma nopietni. Ar savu entuziasmu radot jauna tipa izstrādājumus un tehnoloģijas, pamazām sākām pierādīt, ka esam vērā ņemami. Ko mēs ražojām un kur to pielietoja? Pārsvarā tie bija dažādi optiskie sensori. Optiskā šķiedra sekmīgi spēj darboties zemūdenēs, lidmašīnās, helihopteros, dzinējos un citur. Neviens standarta sensors nestrādā, piemēram, augstas radiācijas ietekmē. Atceros, 1986.gada 26.aprīlī notika avārija Černobiļas atomelektrostacijā un jau 10.maijā pie manis sēdēja cilvēki, kam vajadzēja sensorus, kas spētu izpētīt notikušo avārijas epicentrā, redzēt, kas notiek tur iekšā. 80.gadu beigās sākās pirmie signāli medicīnas aparatūras ražošanai.”. Šobrīd Līvānu augsto tehnoloģiju ražotnēs šķiedras industrija tālāk stāsta šo stikla stāstu jaunā tehnoloģiskā valodā.

Ar asu un sāpīgu, gluži, kā bites dzēlumu, pienāca 2008. gads, ar ziņu par Līvānu stikla fabrikas darbības slēgšanu. Sāpīgais notikums vēl aizvien mājo līvāniešu atmiņās.

Unikāla vērtība, kas ir palikusi no stikla fabrikas laikiem, ir ekspozīcija „Līvānu stikla muzejs”. Kolekcija, kādas nav nekur Baltijā. Ar entuziastu un Līvānu novada pašvaldības uzņēmību, savulaik izdevās saglabāt Līvānu stikla fabrikas muzeja kolekciju – iespaidīgu laikmeta liecību. Un šobrīd visās varavīksnes krāsās zaigojošais Līvānu stikla muzejs, kopš 2013. gada, atrodas Latgales mākslas un amatniecības centra telpās, kur, pateicoties dalībai projektā, izdevās uzcelt un iekārtot ekspozīcijai atbilstošu zāli.

Ekspozīcija iepazīstina interesentus ar Līvānu stikla fabrikas vēsturi, izskaidro stikla trauku ražošanas tehnoloģiju un sniedz iespēju aplūkot vairākus tūkstošus Līvānu stikla fabrikā tapušu stikla izstrādājumu. Tāpat jebkuram interesentam ir iespēja skatīt Rīgas kinostudijā tapušas padomju laika īsfilmas par Līvānu stikla fabriku, tās darbu un darbiniekiem. Interaktīvi un mūsdienīgi iekārtotā ekspozīcija neatstāj vienaldzīgu un spēj būt saistoša jebkura vecuma apmeklētājam. Caur stiklu taču var izstāstīt tautas vēsturi! Vēsturi, ko klāja uz ģimenes galda ikdienā un godu reizēs. Pirmās burciņas un pudeles, glāzes un glāzītes, salātu trauciņi, ziedu vāzes un lepni kristāla trauki. Arī gaismas ķermeņi. Stikla akvāriji. Un pat Brīvības pieminekļa stikla vertikāle, kas tapusi te – Līvānos. Pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem, kolekcija katru gadu tiek papildināta ar jauniem eksponātiem. Tāpat, no bijušajiem Līvānu stikla fabrikas darbiniekiem, uzzinām jaunus faktus par vēsturi un tehnoloģiju.  Jāsaka liels paldies viņiem par sadarbību! 

Lielā un patiesā interese par stiklu, apliecina par stikla ražošanas tradīciju un vēstures dzīvotspēju. Ne velti dvēselē virmojošā stikla masa, gluži kā lava bijušajiem stikliniekiem un Līvānu novada pašvaldībai ir izlauzusi ceļu uz jaunu izaicinājumu – stikla pūšanas darbnīcas atvēršanu Latgales mākslas un amatniecības centrā. Ar Līvānu novada domes finansiālu atbalstu, jaunatklātajā stikla pūšanas darbnīcā ir atdzimusi jau 130 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Sākot no aprīļa darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties stikla izstrādājumu tapšanas procesā, izzināt stikla izstrādes tehnoloģijas noslēpumus un sajust karstās stikla masas pārvērtību brīnumu, kas top pieredzējuša stikla meistara Aleksandra Logvina rokās.

Paralēli Stikla pūšanas darbnīcas apskatei, šajā svētku gadā taps īpašas pastkartes, kuras attēlos Līvānu stikla 130 gadu dzīves posmus. Tāpat, lai šo notikumu izceltu, visa gada garumā, Latgales mākslas un amatniecības centra ekspozīcijā “Līvānu stikla muzejs” būs iekārtota īpaša jubilejas vitrīna. Jau 4. maijā aicinām apmeklēt “Baltā galdauta svētkus”, kuros varēsi, nosūtot draugam īpašo pastkarti, atgādināt par vienu no Līvānu lepnumiem. Ja nebūsi paspējis šo ekspozīciju apmeklēt, tad to, bez maksas, varēsi  izdarīt atnākot uz Muzeju nakts pasākumu, kurš norisināsies 20. maijā. Vasaras mēnešos jau varēsi aplūkot Stikla pūšanas darbnīcā tapušo Aleksandra Logvina darbu izstādi. Par citām jubilejas gada aktivitātēm uzziniet apmeklējot Latgales mākslas un amatniecības centra jauno mājaslapu: www.livanustikls.lv.

Šogad ir jubilejas laiks Līvāniem, stikla meistariem un viņu ģimenes locekļiem. Visa gada garumā aicinām ne tikai piedalīties dažādos pasākumos, kuri organizēti par godu šim notikumam, bet arī apskatīt savos plauktos, īpašumā esošos Līvānos ražotos stikla traukus, aprunāties ar kādu bijušo stikla fabrikas darbinieku, izlasīt kādu interesantu faktu par Līvāniem - stikla pilsētu! Ja arī Tev ir kāds stāsts vai interesants fakts pastāsti to mums- Latgales mākslas un amatniecības centra darbiniekiem, publicē to savos sociālo tīklu profilos, dalies ar draugiem un paziņām, lai atmiņas, kurās dzīvo vēl neatdzisuša stikla siltums, neizzūd! Svinēsim svētkus kopā!